Piecas bīstamākās robežas Latīņamerikā – ceļotājiem noderēs

Nebūs pārspīlēti teikt, ka visa Latīņamerika ir bīstama vieta. Narkotikas, kontrabanda, cilvēku nolaupīšana ir ļoti ienesīgas nodarbes, tādēļ piemirstajos pierobežas rosās gan kriminālas bandas, gan bruņoti cīnītāji par savu taisnību.

Taču te dzīvo cilvēki, kuriem ir jātiek galā arī asiņaino slaktiņu sekām. Pierobeža cieš no slepkavībām, laupīšanām un nedrošības, kas traucē attīstībai un integrācijai starp valstīm.

Pirms raidījumu cikla “Latīņamerikas noziedzīgās robežas”, kas “National Geographic” skatāms no ceturtdienas, 4.oktobra, piedāvājam īsu ieskatu šā reģiona bīstamajā dzīvē.

Kolumbija – Venecuēla (garums – 2052 kilometri)

Tiek uzskatīta par teju visbīstamāko robežu pasaulē. Venecuēlas ekonomiskais sabrukums ir padarījis pierobežu par plaukstošu kontrabandas reģionu, kurā “ceļo” visdažādākās preces, sākot ar valsts subsidēto degvielu līdz pat zobu pastām. Bandas, kas darbojas abās robežas pusēs, ir iesaistītas narkotiku pārvadāšanā, cilvēku nolaupīšanā un izspiešanās. Pārrobežu narkotiku kontrabanda koncetrējas Tačiras, Apures un Sulijas pavalstīs Venecuēlā, jo te nemiernieki saskaras ar mazāku spiedienu no drošības spēku puses.

Viens no lielākajiem nedrošības avotiem ir ir Kolumbijas paramilitārās grupas BACRIM (spāņu valodas saīsinājums no “kriminālās bandas”) un marksistisko partizānu grupējums ELN (Nacionālās atbrīvošanas armija). Venecuēlas pusē vairākas kaujas divīzijas uztur Kolumbijas partizānu grupējums FARC (Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki). Iepriekšējais Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss 2016.gadā gan parakstīja miera līgumu ar FARC, tā izbeidzot 52 gadus ilgo konfliktu, taču laukojoprojām darbojoties ap 1000 bijušo FARC un 1500 ELN kaujinieku. Sarunas ar ELN risina arī tagadējais prezidents Ivans Duke, taču tas nav traucējis kaujiniekiem nolaupīt desmitiem cilvēku.

Šobrīd aktuāli

Svarīgas ziņas visiem autovadītājiem par bezmaksas konsultacijām: CSDD nāk klajā ar būtiskiem jaunumiem

Situāciju dramatiskāku padara Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro nespēja tikt galā ar ekonomiskajām problēmām, kuru dēļ pēdējos gados no valsts ir aizbēguši vismaz 1,6 miljoni iedzīvotāju. Ar ekonomiskajiem bēgļiem ir grūti tikt galā ne tikai Kolumbijai, kas zināmā mērā ir tranzītvalsts, bet arī citām reģiona valstīm – Ekvadorai, Brazīlijai un Peru.

Pārējo raksta daļu skatiet nākamajā lapā!